Intervija ar Miķeli Matvejevu raidījumā "Monopols": stāsts par ceļošanu, lidošanu un pasaules bīstamākajām lidostām.

Intervijas ieraksts: https://soundcloud.com/palidosim/mikelis-lr1

Ceļojumā ved Miķelis no Palidosim.lv
Raidījuma vadītājs Ingus Ulmanis

I.U. Ar vārdu “pieredze” varam saprast gan zināšanas par konkrēto zemi un tās cilvēkiem, gan iepazīt paši sevi. Šajā raidījumā ņemsim pieredzi no mūsu šī vakara viesa, Palidosim.lv izveidotāja Miķeļa Matvejeva.
Vispirms iepazīsimies. Es pieminēju Palidosim.lv, bet zinu, ka Tev ir vēl citas kompānijas. Tāpēc man jājautā – ko Tu dari?

M.M. Es esmu vairāku uzņēmumu, kas nodarbojas ar multimediju, mājas lapu veidošanu, vadītājs. Pastarpināti darbojos arī ar ceļojumu organizēšanu, kas sākās kā hobijs, bet ir kļuvis jau par kaut ko vairāk.

I.U. Mūsu klausītājus varētu mulsināt nosaukumi “multimediāla vide”, “multimedijs”. Ko tas nozīmē?

M.M. Lielākoties tas, ko var redzēt internetā, TV, dzirdēt radio. Tātad – skaņa, attēls, kustīgs attēls, mājas lapas.

I.U. Vai tas ietver arī mākslu, dizainu?

M.M. Jā, viennozīmīgi! Mūsu uzņēmumu sauc “ArtTech”, kura nosaukumus norāda uz mākslas un tehnoloģiju savienojumu.

I.U. Rodas tādas pārrobežu sajūtas. Līdzīgi kā ceļojumos.

M.M. Jā, tas ir kopīgs.

I.U. Kad un kā sākās Tava kāre ceļot?

M.M. Es domāju, ka tas ir ielikts šūpulī jau no vecvecākiem, vecākiem, un noteikti tas tā arī turpināsies.

I.U. Kas interesanti, šodien mēs runāsim par lidošanu. Bet vecos laikos vārds “ceļot”, īpaši, uz tālām vietām saistījās ar vārdu “kuģot”. Vai Tu neesi sapņojis par ceļošanu ar kuģi?

M.M. Nē. Lai arī Robinsons Krūzo savulaik bija viena no manām TOP grāmatām, tajā man vairāk interesēja izdzīvošana.

I.U. Izcelsim vienu aspektu no Tavas pieredzes. Tā ir lidošana. Tu par lidošanu zini, patiesi, daudz vairāk kā ikdienas cilvēks. Kas Tevi tā interesē lidošanā?

M.M. Es īsti vēl neesmu šo atbildi sev formulējis. Mans pirmais lidojums bija 1990. gadā no Rīgas un Simferopoli ar Aeroflot. Lidojums atstāja ārkārtīgi dziļu iespaidu – kutinošā sajūta vēderā, limonāde “Miranda”, kuru pasniedza stjuartes, un atrašanās virs mākoņiem. Lidošana tad kļuva kā narkotika. To gribējās vēl un vēl. Ik pa laikam rodas stipra vēlme pacelties gaisā un kaut kur aizlidot. Varbūt, ka tā ir bēgšana… es nezinu.

I.U. No Tavas pieredzes var smelties ikviens ceļotājs. Tu esi tiešām labs padomdevējs saistībā ar lētiem lidojumiem. Kas man būtu jādara, lai dabūtu visekonomiskāko piedāvājumu? Vai vari minēt dažus pieturas punktus, kā labāk rīkoties?

M.M. Ir jābūt atvērtam savā ceļojuma plānā, datumos, lai nebūtu ar mieru lidot tikai brīvdienās. Lētāk ir ceļojumu sākt un beigt darba dienās, ceļot tikai ar rokas bagāžu. Piemēram, uz Austrāliju es aizbraucu uz trīs nedēļām tikai ar septiņiem kilogramiem rokas bagāžu. Un viss bija lieliski! Uz siltām zemēm braucot, Tev nevajag ņemt līdzi tik daudz mantu. Un ko gan tur nevar nopirkt? Šampūnu un tamlīdzīgas lietas var nopirkt turpat veikalā, uz vietas esot. Un ņemot vērā šo visu, var krietni ieekonomēt.

I.U. Bet tad jau var arī izvēlēties ceļojumu, ja kādreiz pēkšņi ierauga kādu lētu piedāvājumu.

M.M. Jā, tas joprojām ir tas pats aspekts – būt atvērtam arī tam, ko Tev piedāvā, nevis fokusēties uz vienu konkrētu galamērķi.

I.U. Kas ir Tavs garākais lidojums?

M.M. Visdrīzāk tas bija lidojums no Londonas un Kualalumpuru. Tās ir 14 stundas. Bet es varu pateikt, ka vēl 2012. gadā garākais lidojums pasaulē bija 18 stundas un 50 minūtes ar Singapore Airlines no Singapūras uz Ņujorku. Tiesa gan, nu jau šāds lidojums vairs nepastāv un šobrīd garākais ir no Sidnejas uz Dalasu ar Qantas Airways – 15 stundas.

I.U. Kas ir interesanti, Tev ir arī dati par pašu īsāko lidojumu.

M.M. Jā, pats īsākais lidojums pasaulē ir tikai 2,8 kilometrus garš. Tas ir no vienas mazas Skotijas salas ziemeļos uz citu mazu salu.

I.U. Bet kā lidmašīna var ieskrieties un nolaisties?

M.M. Šajā maršrutā lido maza lidmašīna ar astoņām vietām, un lidojumu tā veic divās minūtēs. Tas ir, ieskaitot laiku, ko tā pavada, pārvietojoties pa lidlauku. Līdz ar to pats lidojums ilgst apmēram 60 sekundes. Un par šo lidojumu var dabūt sertifikātu un mazo viskija pudelīti.

I.U. Parunāsim arī par tādu interesantu tēmu kā bīstamākās lidostas pasaulē. Kurā bīstamības kategorijā ietilpst Rīgas lidosta?

M.M. Rīgas lidosta ir ļoti droša. Un drošības līmenis tajā ar laiku tikai pieaug, pateicoties lieliem ieguldījumiem. Rīgas skrejceļa garums ir 3200 metri. Sarunas gaitā pieminēšu lidostas ar daudz īsākiem skrejceļiem.

I.U. Tas nozīmē, ka pie mums varēs nolaisties ar vien lielākas lidmašīnas?

M.M. Pie mums jau var nolaisties diezgan palielas lidmašīnas.

I.U. Pirmā lidosta, par kuru mēs runāsim, ir Korčvelas lidosta, kura atrodas trīs ieleju kūrortā. Es iepriekš papētīju, ka skrejceļš ir īss, ar pakalniem, tā galā ir aiza.

M.M. Jā, šis skrejceļa pakalns ir 18 grādu leņķī. Tas ir diezgan stāvs, var teikt, ar tramplīnu. Korčvelas lidosta ir slavena ar parādīšanos Džeimsa Bonda filmas “Rītdiena nemirst” sākuma kadros. Lidostas bīstamību rada tas, ka tā atrodas starp Francijas Alpu kalniem. Lidostu bīstamību var interpretēt dažādi. Šai lidostai tie ir kalni, mainīgi laikapstākļi, kā arī nolaižoties nav atpakaļceļa gadījumos, ja nosēšanās nesanāk, pilotam nav iespēju atkal pacelties, jo priekšā ir kalni. Bet uz šo lidostu netiek veikti regulārie reisi. Tie visbiežāk ir privātie lidojumi, un pilotiem jāiegūst īpaša licence, lai tur varētu nosēsties.

I.U. Minētajā lidostā Tu pats neesi bijis. Vai vari pastāstīt par līdzīgām vietām, kuras esi apmeklējis?

M.M. Jā, vēl viena no pasaules bīstamākajām lidostām ir Funšalas lidosta Madeirā, Portugālei piederošā salā. Senāk šī lidosta bija sevišķi bīstama, bija vairāki negadījumi. Tāpēc portugāļu inženieri skrejceļu pagarināja interesantā veidā. Šobrīd puse no skrejceļa ir uz zemes, otra puse balstās uz 180 kolonnām kā tilts. Tagad lidosta ir drošāka, tomēr piezemēšanās joprojām ir nervus kutinoša, jo nolaišanās notiek virzienā pret salas kalniem līdz tiek veikts straujš pagrieziens uz skrejceļu, un okeāna tuvums, mainīgās gaisa masas nepavisam nepalīdz. Tad, kad es pats lidoju uz Madeiru, es vēl nezināju par tās bīstamību.

I.U. Tu man iepriekš stāstīji, ka Tev patīk lidmašīnās sēdēt pašā aizmugurē, jo tad esot sajūta, ka Tu kontrolē situāciju.

M.M. Jā, tas varbūt izklausās nedaudz smieklīgi, bet tad es jūtos tā, it kā mazliet kontrolētu procesus, es redzu, kas notiek priekšā, kā uzvedas lidmašīna un zinu, ka viss ir kārtībā.

I.U. Runājot par pilotiem, vai uz bīstamākajām lidostām var lidot tikai īpaši piloti?

M.M. Uz Madeiru lidojot, nav īpašu nosacījumu, bet ir vairākas lidostas pasaulē, kurās vispirms ir jāiegūst sertifikāts, lai ļautu tajā nosēsties un pacelties.

I.U. Tas nozīmē, ka sertifikātu piešķir par lidošanas prasmi ne tik daudz par to, kādu lidaparātu Tu vadi?

M.M. Jā bieži vien uz bīstamajām lidostām lido mazās lidmašīnas.

I.U. Vai pārsvarā skrejceļa īsums nosaka lidostas bīstamību?

M.M. Bieži, jā. Tomēr ir bīstamas lidostas arī ar gariem skrejceļiem. Piemēram, pasaulē augstākā lidosta ir ar vairāk kā piecus kilometrus garu skrejceļu, taču tā atrodas četru kilometru augstumā. Dzinējiem, lidmašīnai nosēžoties vai paceļoties, nepieciešams gaiss, kas tik lielā augstumā ir retināts. Līdz ar to lidmašīnai nepieciešams divas reizes ilgāks laiks, lai paceltos vai nolaistos.

I.U. Tagad parunāsim par bīstamu lidostu Hondurasā – Tonkontīna.

M.M. Šī lidosta atrodas kilometra augstumā ar tikai divu kilometru garu skrejceļu. Lidostu ieskauj kalni. Pirms nosēšanās lidmašīnai jāveic 45 grādu pagrieziens un jāpaspēj sakārtoties, lai nosēstos. Lielākā lidmašīna, kas uz turieni lido ir Boeing 757 ar 200 pasažieru vietām. Bet šajā lidostā ir bijuši vairāki negadījumi.

I.U. Kāda ir nākamā bīstamā lidosta?

M.M. Šī lidosta ir mazāk bīstama par iepriekš minētām, bet interesanta ar to, ka atrodas ļoti zemu un skrejceļš ir novietots pie pašas pludmales. Tā ir Sanmartēnas lidosta Karību jūrā, kas ir aviospoteru paradīze. Aviospoteri ir cilvēki, kuri nodarbojas lidmašīnu fotografēšanu. Sanmartēnā, kur skrejceļa garums ir tikai divi kilometri, nosēžas visas lielās Eiropas lidmašīnas - divstāvīgais Boeing 747 un Airbus 340. Šajā lidostā interesanta ir arī pacelšanās. Lidmašīnas dzinēji maksimālo jaudu sasniedz, vēl stāvot pie paša skrejceļa sākuma, pie lidostas žoga. Cilvēki mēdz pulcēties ārpus lidostas norobežojuma, lai izbaudītu dzinēju radīto spēcīgo gaisa plūsmu. Tā ir sajūta, ko Tu nekad neaizmirsīsi.

I.U. Nākamā, par kuru runāsim, - Luklas lidosta Nepālā.

M.M. Luklas lidosta tiek iekļauta dažādos bīstamo lidostu topos. Tā nosaukta par godu Tenzingam un Hilarijam, cilvēkiem, kuri pirmie uzkāpa Everestā. Lidosta ir kā vārti uz Everestu, Himalajiem. Lidostai ir ļoti īss skrejceļš – tikai 460 metri. Lai arī tā atrodas tuvu Nepālas galvaspilsētai Katmandu, laikapstākļu atšķirības ir ievērojamas. Arī šī ir lidosta, kuras skrejceļš novietots leņķī – 12 grādu slīpumā. Nosēžoties lidmašīna brauc kalnā, skrejceļa galā ir stāva klints. Ir bijuši gadījumi, kad lidmašīnas nepaspēj nobremzēt un ieskrien klintī. Savukārt paceļoties, skrejceļa galā ir aiza.

I.U. Tu pats esi bijis tādā lidostā kā Saba, kas arī ir bīstama.

M.M. Jā, Saba atrodas netālu, 40 kilometru attālumā no Sanmartēnas. Tā ir Nīderlandei piederoša sala Karību jūrā un ir tikai 13 km2 liela. Starp citu tur atrodas Nīderlandes augstākā virsotne – 887 metri. Un Sabā atrodas pasaulē visīsākais skrejceļš – 396 metri. Lai lidmašīna nolaistos, tai ir jālido pret kalnu un tad īsi pirms nosēšanās jāpagriežas uz skrejceļa pusi. Šī ir lidosta, kurā, lai nosēstos, nepieciešams iegūt speciālu licenci.

I.U. Vai tas nozīmē, ka pārsvarā bīstamās lidostas atrodas tur, kur ir kalni, strauji mainīgi laikapstākļi un okeāna tuvumā?

M.M. Jā, tā lielākoties arī ir. Bet vēl bīstamību rada lidostas apkārtnes pārapdzīvotība. Piemēram, Sandjego lidosta Amerikā ir bīstama, jo atrodas, var teikt, pilsētas centrā. No tās stundas laikā paceļas 55 lidmašīnas, kas nozīmē, ka nav pieļaujamas kļūdas ar kavēšanos.

I.U. Saka, ka negadījumu skaits, atrodoties gaisā, ir daudz mazāks, nekā esot uz zemes.
M.M. Es arī tā domāju. Ar šādu domu es vienmēr lidoju un uzticos lidmašīnas vadības komandai. Piemēram, vienā no pēdējiem lidojumiem no Saigonas uz Abu Dabi es lidmašīnā sajutu nelielu deguma smaku. Kad es palūkojos uz lidmašīnas spārniem, varēja novērot tādu kā dzirksteļošanu. Par to painformēju stjuarti, viņa informāciju nogādāja pilotam. Pēc tam stjuarte atnāca, pateicās par informāciju un paskaidroja, ka tas noticis, jo, iespējams, lidmašīnā iespēris zibens.

I.U. Vai Tu biji nobijies?

M.M. Nē, es nebaidījos. Drīzāk šis notikums lidojumu padarīja interesantāku un deva iespēju priecāties par dzīvi.

I.U. Vai esi kādreiz apsvēris domu pats vadīt lidmašīnu?

M.M. Man tas šķiet diezgan sarežģīti. Neesmu pārliecināts, vai to varētu, bet pamēģināt es gribētu.

I.U. Varbūt pēc vairākiem gadiem mēs katrs varēsim lidot, būs citi ceļi, esošos vairs neizmantosim. Vai neesi par šādu fantastiku domājis?

M.M. Nē, drīzāk jālido ierastā veidā, kamēr var. Kamēr mums vēl nafta pieejamās cenās, tikmēr jālido pēc iespējas tālāk.

I.U. Vai esi mēģinājis kādreiz izlēkt ar izpletni vai gūt līdzīgas sajūtas, kas būtu saistītas ar augstumu?

M.M. Esmu mēģinājis lidot ar paraplānu un deltaplānu. Tas man ļoti patīk.

I.U. Bet tomēr pasaulē notiek katastrofas un negadījumi gaisā. Ko Tu šādos brīžos, kad par to dzirdi, domā?

M.M. Neuzskatu, ka par to tik daudz ir jādomā, esmu optimists. Eiropā tomēr notiek stingra lidojumu uzraudzība, tāpēc ar Eiropas vai Rietumu aviokompānijām lidot ir droši.

I.U. Kādi ir Tavi nākotnes plāni? Uz kurieni vajadzētu doties? Varbūt Tavos galamērķos ir vēl kāda bīstama lidosta?

M.M. Pirmkārt, es vēlos pamēģināt pasaules īsāko lidojumu. Tas ir mans tuvākais mērķis. Viennozīmīgi arī Luklas lidostu vēlos apmeklēt. Ne tikai lidostas, bet arī Himalaju kalnu un vides dēļ. Šādas lidostas dod iedvesmu ceļot. Ja citi cilvēki iedvesmojas ceļojumiem, skatoties fotogrāfijas un lasot aprakstus, lidostas mani iedvesmo aizceļot uz dažādām pasaules malām.

I.U. Lidojumi sniedz arī iespēju redzēt dažādus skaistus skatus no augšas.

M.M. Runājot par skatiem, jāpiemin Svalbardas lidosta starp Norvēģiju un Ziemeļpolu. Tā ir lidosta, kas atrodas pasaulē vistālāk uz ziemeļiem, kurā tiek izpildīti komerciālie reisi. Tur esmu bijis vairākas reizes. Lidostas skrejceļš pastāvīgi tiek uzturēts auksts, jo vasaras mēnešos tas var izjukt. Tā ir fantastiska vieta, uz kurieni doties, jo skati no lidmašīnas uz ledājiem ir neaprakstāmi.

I.U. Galu galā esam nonākuši no lidojumu bīstamības līdz lidojumu skaistajām ainavām, kas bieži palīdz pārvarēt bailes un aicina izbaudīt citas sajūtas.
Paldies par sarunu!